Home Latvija 1.diena

Latvija 1.diena

Hey, hey!

This section is in our mother tongue!

Čau, čau!

Mums prieks, ka esi šeit un interesējies par mūsu piedzīvojumu!

Sadaļā LV publicējam savu dienasgrāmatu latviski, lai Tev parādītu, cik pasaule ir brīnišķīga!

KRIEVIJA 2. – 28.DIENA

Nu ko – mūsu ceļojums ir sācies!

Somas ir tikpat smagas kā 2015. gadā, kad sākām savu ceļu ar prāmi uz Stokholmu, lai tālāk dotos uz ASV. 8 un 13 kilogrami. Bet visnoderīgākā bagāža ir tā vieglākā – mūsu mīļo laba vēlējumi un pozitīvās domas. Nu dodamies uz citu pusi – pavisam tuvu. Uz kaimiņzemi Krieviju. Nedaudz citāds somas saturs, nedaudz citāda plānošana, pāris gramu vairāk asaru un esam vilcienā no Skrīveriem uz Zilupi. Šodien sāk darboties Krievijas vīza, bet, tā kā kaučsērferis Maskavā mūs gaida tikai 31. augustā, laika ir daudz. Esam pārliecināti, ka, pārejot robežu, ikkatrs vēlēsies sev ceļabiedrus ilgajā braucienā.

Tālākais galapunkts, kuru esam apmeklējuši šajā pusē, ir Ludza. Nez, kāda tad ir tā pati Zilupe – pati pierobeža? Paliksim teltī – vakariņas un brokastis ir līdzi. Un šoreiz līdzi ir arī dators, kur daudz vieglāk ir iemūžināt mūsu stāstu.

Līdz pašai Zilupei vagonā ar mums kopā brauc vēl kāda tante un konduktore. Vilciens patukšs. Iebraucam pierobežā jau pilnīgā tumsā, apkārtējie runā tikai krieviski. Nu ko – kartē redzams, ka te ir arī upe, pie kā varētu celt telti.

Neilgajā gājienā redzam trīs veikalus, skaistu parku ar krāsainām strūklakām un lielu ekrānu tā viducī, kur tiek rādītas filmas par dzīvniekiem. Pie upes arī ierīkota atpūtas vietiņa, bet to jau ieņēmuši jaunieši. Un tas neder. Visu kārtīgi apstaigājuši, saprotam, ka tik ātri neies – galu galā telts vietas atrašana nekad nav bijis kas vienkāršs.

Pa ceļam satiekam divas dāmas, kas nesteidzīgā solī dodas vakara pastaigā. Pajautājam, vai te ir kāda vietiņa teltij. Kundzes atplaukst smaidā un krieviski sāk stāstīt, ka augšup kalnā ir stadions, ko jaunieši naktī neapmeklē, un ir arī dienesta viesnīca pa 7 eiro. Mēs priekšroku dodam teltij – ceļojums taču jāuzsāk kā nākas! Tantes ņemas zvanīt dienesta viesnīcas administrācijai, lai pārliecinātos, vai mums vietiņa teltij nav tur blakus. Tās prasa, vai divi latvieši var netālu pie tās palikt.

Dāmas mūs piedāvā pavadīt un uzsākam sarunu. Tās stāsta, ka mazajā Zilupē nemaz nav garlaicīgi. Viņiem te no robežas pāri nāk vjetnamieši un Bangladešas iedzīvotāji – no Ķīnas uz Krieviju, tad pāri Latvijas robežai un dziļāk Eiropā, kur lielāks tirgus. Tāpēc te teltī nemaz neesot tik vienkārši palikt – robežsargi pārbauda ārā gulošos.

Tantes arī saprotot, kāpēc meklējam nomaļāku vietu – te mazpilsētas jauniešiem patīkot meklēt kašķi un izvicināt dūres bez iemesla.

Tad vienai prātā ienāk doma – mēs taču varot palikt viņas pagalmā! Tā nu nokļūstam pie neapdzīvotas mājas, pasakāmies dāmām, kas dzīvo turpat pretī esošajā dzīvoklī. Nu re – cilvēki taču ir izpalīdzīgi!

Ceļam telti – šoreiz zaļu! Nedaudz mazāka, Arčam grūtāk apgriezties. Bet nu jau pienācis laiks čučēt.

2:35. Sāk līt. „Arča, ko darīsim?” „Nezinu”, saka Arča, pagriezdamies uz otriem sāniem. Bet jāceļas ir. Apsedzam telti ar biezajiem lietusmēteļiem, ko pirms ceļa mums uzdāvināja mamma. Un paši ejam paskatīties, vai apkārt ir kāda nojume. Jā, ir iespēja palikt bērnu laukumiņā – mājiņā ar jumtu. Bet tā būtu nakts sēdus. Atgriežamies pie telts un ņemam no tās ārā visas mantas, lai pārvāktos zem kuplāka koka. Sasedzam telti ar vēl diviem lietusmēteļiem un mēģinām iemigt. Nu re – Pasaule noteikti paredzēja: „Domājat, ka esat gatavi ceļojumam? Pārbaudīsim!”

Bet pirmā diena ir tieši tik pasakaina, kādai tai jābūt! Iegriezīsim Pasauli!!!

*

Iztērētie līdzekļi: ~13 eiro

Noietie km: ~5

Our First Journey. 64 countries, 5 continents, 17 month. (Latvian)

"Ziemeļamerikas kokteilis"

"Ugunīgā Dienvidamerika"

"Neparastā Eiropa un kripatiņa Āfrikas"